"Tālas Noskaņas ZILā VAKARā," by Rainis annotated by Tatyana Panova   Pār tevi dienas allaūība Kā upe lēni aizrit pāri: - Zied krastā puíes, lido spāri. Tu lēni peldi līdz bez vaļas...   AGRI NO RĪTA Agri no rīta Guļ manā priekšā Pilsēta, grimusi Dubļos un tvaikos. Riebjas man nokāpt Pilsētā lejā: Gremdēties pilsētas Dubļos un tvaikos. Sestajā stāvā Brīvs sevi jûtos, Bez gala debesis Dvēselei vaļā. Dvēsele debesīs Nepiekûst lidot, Līdz agrā rītā Miesas to atsauc. Miesas to atsauc: Pilsētā jākāpj Gremdēties pilsētas Dubļos un tvaikos. Miesas grib azaida, Miesas grib svārku, Līdzi grimst dvēsele Dubļos un tvaikos.   CILVĒKS UN SĀPES Cilvēka dvēsele, nabaga dvēsele, Kur tev bût līdzi bezgala dabai? Sāpēs un cīnīs, un grauzošās šaubās Tu esi saplēsta, nabaga dvēsele. Daba tik pilnīga, daba tik vienalga, Kas viņai daļas - cilvēks un sāpes?! Bezgala skaista, bezgala auksta, Kādu mums tēlo viņsaules dzīvi.   PATS Priekš citiem darbodamies, attīsti Pats savus spēkus negurstošā karā - Un mûūīgs darba lauks bûs tavā varā Un mûūam jaunots spēks un ieroči. Bet sargies bût kā nabadzīgie garā, Kas, sevi projām svieūot, laimīgi - Uz tevi spļaus un samīs tevi barā. Pats cīnies, palīdz, domā, spried un sver, Pats esi kungs, pats laimei durvis ver. PAZUDUŠAIS DĒLS Līst lieti, vēji pûš, un vakars vēls: Viņš vienās skrandās ėērbts un basām kājām. Jûs domājat, ka pazudušais dēls Nāk sagrauzts atpakaļ uz tēva mājām? Bet vai jûs neredzat, ka viņa tēls Ir lepni nesalauzts, ap viņa vājām Un kuslām miesām skrandains purpurkvēls? Nē, nenāk viņš, lai jûgā plecus liektu, - Viņš nāk kā tiesātājs, lai jûs iz tempļa triektu.